Jaunumi

Šī mēneša rakstā apspriedīsim nepareizo priekšstatu par dīdžeja ienākumiem.
Dīdžeja honorārs ir atkarīgs no kluba. Viena galējība ir tāda, ka ir dīdžeji, kas strādā par brīvu, lai tikai viņus paņemtu. Otra galējība sastāv no „superzvaigznēm”. Tie ir dīdžeji, kas pelna Ls 40,000 par nakti. Pieaicinātie dīdžeji pelna no Ls 100 līdz Ls 1,000 par nakti. Rezident-dīdžeji pelna daudz mazāk (tieši tāpēc daudzi pieaicinātie dīdžeji neapgrūtina sevi ar darbu klubos). Reiva dīdžeji pelna parasti vairāk par rezident-dīdžejiem (īpaši hedlaineri). Londonā rezident-dīdžejs pelna no Ls 300 līdz Ls 1,000 par nakti.
Lai paskaidrotu sistēmu labāk, iedomājies, ja tu strādā 5 stundas par Ls 100, vai tas nozīmē, ka stundā nopelni 20Ls? Ja tu atbildēsi jā, tad tev ir jāņem vērā dažās svarīgas lietas. Naktsklubos strādā dažādi darbinieki un visiem tiek maksāts atkarībā no stundu skaita. Kā rezident-dīdžejs, tu parasti esi viens no šiem darbiniekiem. Tādēļ, pat ja tev maksā „par nakti”, priekšnieks skatās uz tavu algu tāpat kā uz citu darbinieku algām. Kāpēc tas nav pareizi? Kā rezident-dīdžejs, tu pildi savus pienākumus ilgāk par šīm 5 stundām. Bet konkrēti – no tevis gaida, ka klubā skanēs uz doto brīdi aktuāla mūzika. Bet pa kuru laiku tad tu to sagatavosi? Citiem vārdiem sakot, vai klubs maksā par to, lai tu klausītos un meklētu vajadzīgo mūziku savā brīvajā laikā?

Pie tam, DJ iegulda daudz naudas tehnikā un mūzikā. Cik daudz no šiem 100Ls tiek piešķirti kartridžu, austiņu, jaunās mūzikas (lai klubs ir populārs un pelnītu naudu) iegādei? Dažos gadījumos klubs atlīdzina tavus mūzikas izdevumus – taču tad tev maksās mazāk par nakti (un arī piesavinās ierakstus). Ja tu dabūsi ierakstus, kuri tika izplatīti reklāmas nolūkos, tev nav atļauts tos pārdot tālāk. Tāpēc reklāmas mūzika (un ar to iegādi saistītie izdevumi) nav īpašums. Turklāt, cik daudz laika tu tērē, lasot topus un dīdžeju žurnālus, vingrinoties taisīt jaunus miksus, lejuplādējot mūziku, braucot pāri visai pilsētai, lai dabūtu kaut kādu konkrētu ierakstu; reklamējot savu spēli klubā; izlūkojot, kas notiek citos klubos; lai dabūtu labu izskatu (mati, drēbes, ķīmiskā tīrītava u.c.), apspriežot ar citiem dīdžejiem svarīgas tendences, tiekoties ar klubu vadību lai izrunātu reklāmas stratēģiju, ceļojot no vienas vietas uz otru, ieskaitot neatmaksātus ceļa izdevumus, apmācot jaunus dīdžejus, cilājot un pārvietojot tehnisko aprīkojumu un plates, arhivējot un klasificējot ierakstus, utt.?

Naktskluba videi ir arī ļoti negatīva puse. Cik daudz no Ls100 tu samaksāsi par veselības apdrošināšanu? Tā kā naktskluba dzīve ir salīdzinoši īsa, cik liela ir darba garantija par šiem Ls 100? Jāņem vērā, ka tas ir darbs nakts laikā (kas parasti sit ārā no tradicionālās 9 līdz 17 dzīves), un arī to, cik darba naktis nedēļā klubs var tev nodrošināt (t.i. vienu vai divas nedēļā). Turklāt, daži klubi aizliedz strādāt pie konkurentiem.
Cik daudz no šiem 100Ls aizies valstij nodokļu veidā?
Pats svarīgākais, cik vērts ir tavs talants? Tu esi mākslinieks, un tev par to ir jāsaņem attiecīgā samaksa. Cik daudz nopelna klubs no taviem sekotājiem? Cik lielus ienākumus tas gūst no tā, ka cilvēki zin, ka „šovakar tur spēlēs labu mūziku” (pat ja viņi nezin, ka tu šovakar esi dīdzējs)?

Kad tiek ņemti vērā tavi izdevumi, nodokļi, reputācija, pieredze, atbildība un ziedošanās, vai tu joprojām uzskati, ka rezident-dīdžejs, kurš par 100Ls spēlēja 5 stundas, nopelna 20Ls stundā?