Ritma Institūta jaunumi!
Gribi spēlēt klubos?!2011-06-11
Vai jūs zinājāt, ka jau 1997. gadā atskaņotājus pirka divreiz biežāk nekā ģitāras? Turklāt augstskolu absolventiem dīdžeja profesija ir viena no Top10 sapņu profesijām. Ņemot šo vērā, pienācis laiks pilnveidot savas prasmes un dabūt kluba dīdžeja darbu, kamēr to nav dabūjis neviens cits. Taču eksistē dažādi klubi – sākot no vietējā krodziņa tepat, aiz stūra, beidzot ar lieliem nakts klubiem. Šie ir tieši tie divi klubu veidi, par kuriem tiks runāts. Krodziņos var rēķināties ar parastajām spēlēm – tie nedod vairāk kā 20 - 40 ls par nakti, taču nodrošina darbu nedēļas vidū, kad parasti dīdžejiem ir brīvi vakari. Šim darbam ir nepieciešamas labas zināšanas mūzikā un ļoti bieži arī sava aparatūra.
Publika šajās iestādēs ir ļoti atšķirīga – sākot no tiem, kas regulāri pēc darba atnāk iedzert alu, beidzot ar tīņiem, kas nāk nedēļas nogalēs. Daudzi no vakariem, ko agrāk spēlēju, mēdza sākties ar roku un beigties ar progresīvu deju mūziku. Ja ar kroga saimnieku jums ir vienošanās par īpašu dzērienu piedāvājumiem un klientu izklaidi, tad, teorētiski, tu vari tikt aicināts spēlēt krodziņā tik ilgi, kamēr saimnieks būs apmierināts ar peļņu. Es iesaku iekļaut dažādus elementus, lai iesaistītu publiku notiekošajā – piemēram, konkursi, spēles u.c. Ja jūs panāksiet, lai apmeklētāji pērk dzērienus, jūs kļūsiet par ļoti vērtīgu aktīvu.
Principā, šīs raksts ir vairāk domāts tieši tiem, kas grib tikt īstajā nakts klubā. Ja jūs esat tik labs savā meistarībā, ka varētu spēlēt tādos klubos kā Tunnel Ņujorkā vai Fluid Filadelfijā, tad šis raksts jums nav vajadzīgs. Taču, ja jūs gribat uzzināt, kā tikt vietējā karstajā punktā, tas jūs varētu ieinteresēt. Es apgrozos divos dažādos klubos. Pirmais – standarta deju klubs 650 cilvēkiem, otrais – underground reiva klubs, kurā ietilpst 5500 cilvēku (tika nosaukts par Nr 1 Amerikā, taču es negribu minēt tā nosaukumu legālu apsvērumu dēļ). Pēdējais ir drīzāk izņēmums, jo katram, kurš ir iesaistīts šajā klubu industrijā, ir zināms, ka tas ir sīvs tirgus. Prasmes izvēlēties un miksēt mūziku ir obligātas. Un man pat nav jāpieskaras mikrofonam! Taču, neskatoties uz to, daudzi gribētu nokļūt tieši pirmajā manis aprakstītajā klubā.
Taču šādiem klubiem ir ļoti lielas prasības. Tas nav vienkārši pieaicinātā dīdžeja darbs, kaut arī DAUDZIE slavenie dīdžeji sāka tieši kā pieaicinātie dīdžeji (ieskaitot Van Helden, Roger Sanchez, Bad Boy Bill, Jackie Christie, Josh Wink, Danny Tenaglia u.c.) Būt pieaicinātajam dīdžejam - tā ir lieliska iespēja pilnveidot savas prasmes programmēšanā, miksēšanā, mikrofona izmantošanā un publikas garastāvokļa noteikšanā. Esmu atklājis, ka augstskolu dīdžeji parasti daudz biežāk nekā citi pieaicinātie dīdžeji tiek pieņemti klubos.
Ieguldījumi mūzikā – ir iknedēļas un dažreiz pat ikdienas izmaksas. Tā vietā, lai spēlētu to, kas jau ir populārs, viena no svarīgākajām lietām dīdžejingā ir spēja saklausīt jaunu mūziku. Šī spēja dos tev kolosālās priekšrocības. Ja tev ir sajūta, kas tas drīz būs populārs, tev tas ir jāspēlē, kamēr tas nav nonācis līdz masām. Šādā veidā tu nopelnīsi sev vārdu, jo ļoti drīz cilvēki sāks runāt: „Tā nav jauna dziesma, kas skan pa radio – es to esmu dzirdējis pirms 3 nedēļām!” Turklāt, es ļoti iesaku savai parastajai mūzikas kolekcijai pievienot arī mūzikas ierakstu fondu. Es nesaku, ka tagad ir jāmet miskastē visas vinila plates, taču kā rezultāts rāda, es pats tagad spēlēju 90% uz CD – vienkārši, tagad ir pieejama ļoti liela CD izvēle, kuros ir tā pati mūzika, kas vinila platēs.
Programmēšana klubā ir pats svarīgākais. Tev jāatceras, kam tu spēlē, un iemeslu, kāpēc tu esi šeit, klubā. „Ja sievietes atnāks, esi pārliecināts, ka arī vīrieši nāks līdzi”. Divos vārdos, tev jāpanāk, lai sievietes ir laimīgas. Ja viņas paliks, arī vīrieši paliks, un jo vairāk cilvēku, jo vairāk tie dzer un tērēs naudu... nu, skaidrs.
Pieaicinātā dīdžeja situācijā, pasākuma organizatori var būt ļoti priecīgi, ieraugot visus cilvēkus dejojam, taču patiesībā, tas var tevi nostādīt apgrūtinošā situācijā. Es izmantoju zelta likumu – 50% dejo, 50% - pie bāra letes. Te arī parādās programmēšana. Laiks ir jāsadala setos – parasti viens sets ir 25-35min, ja ilgāk, tad cilvēki nogurst un dodas mājās. Vienmēr ir noderīgi atzīmēt mūzikas ātrumu – sitienu skaitu minūtē, un ņemt šo sarakstu līdzi. Sāc ar ātrumu 95-105 sitienu minūtē un pamazām aizved pie 125-135. Ko tev tas dod – kamēr puse vēl joprojām atrodas pie bāra letes, otra puse iet dejot. Tu lēnām izveido kāpumu un sasniedz virsotni tieši pirms seta beigām. Tad tu atkal samazini mūzikas ātrumu, un tie, kas dejoja, ies atpūsties un padzerties, taču tie, kas stāvēja pie bāra letes – dosies dejot. To sauc par deju grīdas (dance floor) rotāciju. Ja vari panākt labu rotāciju, tad klubam būs laba peļņa un tātad, arī tev.
Publikas sajūta arī var būt dažāda. Daudzos klubos pastāvīgie klienti pienāk un prasa uzlikt kādu dziesmu. Principā, ja esi pazīstams ar publiku, katru nedēļu būs apmēram viens un tas pats. Dažos klubos piekļuve pie dīdžeja ir aizliegta, tāpēc tev pašam jāsajūt, ko grib kluba apmeklētāji. Neizteiktas ritmiskas ķermeņa kustības ir laba zīme, ka cilvēki sāk iejusties. Vakara sākumā, kad tikai iesildies, tu vari pārbaudīt dažādus stilus, lai saprastu, kurš no tiem darbojas vislabāk. Tas tev parādīs virzienu, kādu mūziku likt līdz pat pašām nakts beigām.
Protams, ir arī citas lietas, izņemot tās, par kurām tika runāts šajā rakstā, taču par tām vēlāk tiks runāts. Neskatoties uz to, vispopulārākais jautājums ir – kā es tomēr tiku tajos klubos. Ļoooooti labs jautājums. Ja gribi tikt klubā, pasākumu organizatori gribēs zināt, kādos citos klubos esi spēlējis. Taču, ja esi iesācējs, ir pāris ieteikumi. Uztaisi demo ierakstu vai – vēl labāk – CD. Taisot demo, taisi uzsvaru uz to stilu, kas tev visvairāk piestāv. Es spēlēju četrus dažādus stilus, un mans demo sastāv no 4 kompozīcijām. Lai tās ir īsas. Kluba īpašnieks neklausīsies 60min garu demo, ar 5-10 min ir jāpietiek. Ej uz klubiem ar savu demo CD un personīgi runā ar organizatoriem. Personība – ir ļoti svarīga lieta! Ar to es gribu pateikt – parādi, ka gribi būt klubu dīdžejs un priecāties par to sirds!!!!
by DJ University
Publika šajās iestādēs ir ļoti atšķirīga – sākot no tiem, kas regulāri pēc darba atnāk iedzert alu, beidzot ar tīņiem, kas nāk nedēļas nogalēs. Daudzi no vakariem, ko agrāk spēlēju, mēdza sākties ar roku un beigties ar progresīvu deju mūziku. Ja ar kroga saimnieku jums ir vienošanās par īpašu dzērienu piedāvājumiem un klientu izklaidi, tad, teorētiski, tu vari tikt aicināts spēlēt krodziņā tik ilgi, kamēr saimnieks būs apmierināts ar peļņu. Es iesaku iekļaut dažādus elementus, lai iesaistītu publiku notiekošajā – piemēram, konkursi, spēles u.c. Ja jūs panāksiet, lai apmeklētāji pērk dzērienus, jūs kļūsiet par ļoti vērtīgu aktīvu.
Principā, šīs raksts ir vairāk domāts tieši tiem, kas grib tikt īstajā nakts klubā. Ja jūs esat tik labs savā meistarībā, ka varētu spēlēt tādos klubos kā Tunnel Ņujorkā vai Fluid Filadelfijā, tad šis raksts jums nav vajadzīgs. Taču, ja jūs gribat uzzināt, kā tikt vietējā karstajā punktā, tas jūs varētu ieinteresēt. Es apgrozos divos dažādos klubos. Pirmais – standarta deju klubs 650 cilvēkiem, otrais – underground reiva klubs, kurā ietilpst 5500 cilvēku (tika nosaukts par Nr 1 Amerikā, taču es negribu minēt tā nosaukumu legālu apsvērumu dēļ). Pēdējais ir drīzāk izņēmums, jo katram, kurš ir iesaistīts šajā klubu industrijā, ir zināms, ka tas ir sīvs tirgus. Prasmes izvēlēties un miksēt mūziku ir obligātas. Un man pat nav jāpieskaras mikrofonam! Taču, neskatoties uz to, daudzi gribētu nokļūt tieši pirmajā manis aprakstītajā klubā.
Taču šādiem klubiem ir ļoti lielas prasības. Tas nav vienkārši pieaicinātā dīdžeja darbs, kaut arī DAUDZIE slavenie dīdžeji sāka tieši kā pieaicinātie dīdžeji (ieskaitot Van Helden, Roger Sanchez, Bad Boy Bill, Jackie Christie, Josh Wink, Danny Tenaglia u.c.) Būt pieaicinātajam dīdžejam - tā ir lieliska iespēja pilnveidot savas prasmes programmēšanā, miksēšanā, mikrofona izmantošanā un publikas garastāvokļa noteikšanā. Esmu atklājis, ka augstskolu dīdžeji parasti daudz biežāk nekā citi pieaicinātie dīdžeji tiek pieņemti klubos.
Ieguldījumi mūzikā – ir iknedēļas un dažreiz pat ikdienas izmaksas. Tā vietā, lai spēlētu to, kas jau ir populārs, viena no svarīgākajām lietām dīdžejingā ir spēja saklausīt jaunu mūziku. Šī spēja dos tev kolosālās priekšrocības. Ja tev ir sajūta, kas tas drīz būs populārs, tev tas ir jāspēlē, kamēr tas nav nonācis līdz masām. Šādā veidā tu nopelnīsi sev vārdu, jo ļoti drīz cilvēki sāks runāt: „Tā nav jauna dziesma, kas skan pa radio – es to esmu dzirdējis pirms 3 nedēļām!” Turklāt, es ļoti iesaku savai parastajai mūzikas kolekcijai pievienot arī mūzikas ierakstu fondu. Es nesaku, ka tagad ir jāmet miskastē visas vinila plates, taču kā rezultāts rāda, es pats tagad spēlēju 90% uz CD – vienkārši, tagad ir pieejama ļoti liela CD izvēle, kuros ir tā pati mūzika, kas vinila platēs.
Programmēšana klubā ir pats svarīgākais. Tev jāatceras, kam tu spēlē, un iemeslu, kāpēc tu esi šeit, klubā. „Ja sievietes atnāks, esi pārliecināts, ka arī vīrieši nāks līdzi”. Divos vārdos, tev jāpanāk, lai sievietes ir laimīgas. Ja viņas paliks, arī vīrieši paliks, un jo vairāk cilvēku, jo vairāk tie dzer un tērēs naudu... nu, skaidrs.
Pieaicinātā dīdžeja situācijā, pasākuma organizatori var būt ļoti priecīgi, ieraugot visus cilvēkus dejojam, taču patiesībā, tas var tevi nostādīt apgrūtinošā situācijā. Es izmantoju zelta likumu – 50% dejo, 50% - pie bāra letes. Te arī parādās programmēšana. Laiks ir jāsadala setos – parasti viens sets ir 25-35min, ja ilgāk, tad cilvēki nogurst un dodas mājās. Vienmēr ir noderīgi atzīmēt mūzikas ātrumu – sitienu skaitu minūtē, un ņemt šo sarakstu līdzi. Sāc ar ātrumu 95-105 sitienu minūtē un pamazām aizved pie 125-135. Ko tev tas dod – kamēr puse vēl joprojām atrodas pie bāra letes, otra puse iet dejot. Tu lēnām izveido kāpumu un sasniedz virsotni tieši pirms seta beigām. Tad tu atkal samazini mūzikas ātrumu, un tie, kas dejoja, ies atpūsties un padzerties, taču tie, kas stāvēja pie bāra letes – dosies dejot. To sauc par deju grīdas (dance floor) rotāciju. Ja vari panākt labu rotāciju, tad klubam būs laba peļņa un tātad, arī tev.
Publikas sajūta arī var būt dažāda. Daudzos klubos pastāvīgie klienti pienāk un prasa uzlikt kādu dziesmu. Principā, ja esi pazīstams ar publiku, katru nedēļu būs apmēram viens un tas pats. Dažos klubos piekļuve pie dīdžeja ir aizliegta, tāpēc tev pašam jāsajūt, ko grib kluba apmeklētāji. Neizteiktas ritmiskas ķermeņa kustības ir laba zīme, ka cilvēki sāk iejusties. Vakara sākumā, kad tikai iesildies, tu vari pārbaudīt dažādus stilus, lai saprastu, kurš no tiem darbojas vislabāk. Tas tev parādīs virzienu, kādu mūziku likt līdz pat pašām nakts beigām.
Protams, ir arī citas lietas, izņemot tās, par kurām tika runāts šajā rakstā, taču par tām vēlāk tiks runāts. Neskatoties uz to, vispopulārākais jautājums ir – kā es tomēr tiku tajos klubos. Ļoooooti labs jautājums. Ja gribi tikt klubā, pasākumu organizatori gribēs zināt, kādos citos klubos esi spēlējis. Taču, ja esi iesācējs, ir pāris ieteikumi. Uztaisi demo ierakstu vai – vēl labāk – CD. Taisot demo, taisi uzsvaru uz to stilu, kas tev visvairāk piestāv. Es spēlēju četrus dažādus stilus, un mans demo sastāv no 4 kompozīcijām. Lai tās ir īsas. Kluba īpašnieks neklausīsies 60min garu demo, ar 5-10 min ir jāpietiek. Ej uz klubiem ar savu demo CD un personīgi runā ar organizatoriem. Personība – ir ļoti svarīga lieta! Ar to es gribu pateikt – parādi, ka gribi būt klubu dīdžejs un priecāties par to sirds!!!!
by DJ University
PASĀKUMI
Absolventi
